Så här kan det se ut:
Jānis Rainis (1865. – 1929.)
Rainis lasītājiem pazīstams kā dzejas un lugu meistars. Pazīstamākie darbi – lugas “Jāzeps un viņa brāļi” , “ Zelta zirgs”, “Pūt, vējiņi!” u.c., dzejas izlases “ Tālas noskaņas zilā vakarā”, Klusā grāmata” u.c. Rainis nodarbojies arī ar tulkošanu, ir tulkojis gan Puškina “ Borisu Godunovu”, gan Gētes “ Faustu”, gan Ļermontova “ Dēmonus”. Raiņa prozas darbi ne ar ko īpašu neizceļas. Tiesa, Rainim un Aspazijai Pleskavas un Kastaņolas trimdas laikā radās doma kopīgi uzrakstīt romānu, taču tā netika realizēta.
Stāsts “ Spītnieks”, ar kura fragmentiem varat iepazīties, radies Slobodskas trimdas laikā 1900.gadā .
Spītnieks (spītīgs cilvēks)
Parastā omulībā saviesīgs vakars (vakars, kas sapulcē viesus, ciemiņus ) pie Juratiem pašlaik iet uz beigām. Ap ēdamgaldu sēd vairs tikai nedaudzas personas, tēju dzerdamas, pa lielākai daļai kundzes. Vīrieši jau ķērušies pie sava īstā sabiedriskā uzdevuma – pie kārtīm; kundzes un jaunkundzes atšķīrušās namamātes istabā. Jaunieši slaistās (staigā bez īpaša mērķa) šur tur gan pīpodami (pīpēdami) , gan domādami, kur vēl dabūt kādu alus buteli (pudeli) , un stāsta jaunākos jokus no Aleksandra bulvāra un no attālākām ielām.
“ Jaunkundžu cienītāji” (tie, kuriem patīk jaunas sievietes) iespraukušies (iespiedušies kā pilnā transporta līdzeklī) dāmu galā un joko par acīm, puķēm, skuķiem (jaunām meitenēm) , brūtgāniem un citām mīlestības lietām; par to, kuri ļaunāki: vīrieši vai sievietes? Gandrīz dzirdami žāvājas (cilvēki žāvājas, kad grib gulēt) garlaicības (garš laiks – laiks, kad nav ko darīt) pūķis (briesmonis) . Bet tam visam pāri skan jautri smiekli līdz pašai istabai ar tējas galdu.
Inga kommentarer:
Skicka en kommentar