Kas patiesībā ir Elles ķēķis?
Piecdesmitie gadi Latvijā un piecdesmitie gadi pasaulē. 20. gadsimta uz pusēm skaldītā latviešu kultūra. Otrais pasaules karš beidzies, un bēgļu nometnes likvidētas. Bet... Latviešu literāti un kultūras darbinieki pasaules ceļos. Arī Ņujorkā. Un dzīve ierauj neparedzētos nejaušību un notikumu virpuļos.
Dzejnieks Linards Tauns apmeties Ņujorkā, pilsētas daļā, ko dēvēja par ‘Elles ķēķi” (Hell’s kitchen).
Daļa latviešu inteliģences strādā visdažādākos darbos- par krāvējiem, trauku mazgātājiem, viesnīcu apkalpotājiem, mājkalpotājiem. Viņu vidū ir arī dzejnieks Linards Tauns, un skolotājs , rakstnieks Nikolajs Kalniņš, kuri Manhetenas katoļu koledžā strādā par apkopējiem. Abi kopā svētdienās brauca uz Bētlemes baznīcu Bruklinā, kur pēc latviešu dievkalpojumiem bija gan jaunāko grāmatu galds, gan varēja iegādāties latviešu avīzes un žurnālus. Šo to latviski regulāri varēja izlasīt arī Ņujorkas Centrālajā bibliotēkā. Divreiz mēnesī tika organizēti arī literāri priekšlasījumi, rakstnieku vakari, sarīkojumi ar mākslinieku- mūziķu, aktieru- piedalīšanos. Tajos aktīvi piedalās L.Tauns un N.Kalniņš, bet ar jo lielu interesi abi iesaistās “Latvju Žurnāla” veidošanā.
Kad 1957.gadā iznāk Gunara Saliņa dzejas krājums “Miglas krogs” un kad 1958.gadā iznāk Linarda Tauna – “Mūžīgais mākonis”, šiem notikumiem ir meteora efekts, un rezultātā- bija dzimis “Elles ķēķis”.
Sajten innehåller biografisk och bibliografisk information om några av dem som var med och lite kortare citat, men inte mycket skönlitterär text, men kan vara kul att kolla på. Så här såg dom ut:

